MI attēli PR un reklāmā – ne vienmēr labs variants

Mākslīgais intelekts (MI), protams, ir spēcīgs instruments daudzu uzdevumu risināšanai, īpaši ātrā un pieejamā attēlu ģenerēšanā reklāmai. Taču PR jomā, kur emocionālā saikne ar klientiem spēlē galveno lomu, īpaši B2C segmentā, jārīkojas piesardzīgi. Katrs komunikācijas elements, no vārdu izvēles līdz vizuālajam tēlam, tiek uztverts kā daļa no kopējā vēstījuma.

Kamēr mēs spējam atpazīt MI radītus attēlus, mēs tajos nolasām drīzāk realitātes imitāciju, nevis pašu realitāti. Tas rada "izdomātības" un “fantāziju” sajūtu.

Šāda reklāma var lieliski strādāt fantāziju pasaulēm, spēlēm, sižetiem, kas notiek nevis īstenībā, bet varoņu sapņos. Kur viss ir fantāzija. Vai mākslas un “augstās modes” pasaulē, kur nekas nav saistīts ar realitāti un visi sižeti sākas ar “ak, ja nu…”

Bet kas notiek, kad MI izmanto praktisku preču pārdošanā?

Kādu laiku uz ielas redzēju milzīgu reklāmas stendu ar jauna automašīnas modeļa reklāmu. Pasaules zīmols. Plakātā bija laimīgs vecāka gadagājuma pāris, ko uzzīmējis MI. Automašīna atšķirībā no ēdienu un dzērienu garšas, smaržu aromātiem, iekšējām fantāzijām … ir reāla un dārga lieta, kurai jārada uzticība, drošums, ilgmūžība. Pati ideja ar vecāka gadagājuma pāri nav slikta, bet no plakāta redzams – tas nav īsts prieks, nav īsta laime, tādu cilvēku nav. Ja automašīnas reklāmai būtu ņemti īsti cilvēki, vēl labāk – īsts pāris, komunikācija būtu daudz efektīvāka.

Mans bakalaura darbs bija par uzticības atšķirību reklāmā fotogrāfijai, tekstam un ilustrācijām. Praktisku, reālai lietošanai paredzētu lietu reklāmā labāk ir slikta, bet fotogrāfija, nekā laba, bet ilustrācija.

Ideālā gadījumā varētu izvērst stāstu par pāri un pagarināt reklāmas darbību, lai par pāri no plakāta runātu. Kas viņi ir un kā viņiem tas izdevās…

Un, protams, nevajag aizmirst par sliktāko secinājumu, ko var izdarīt potenciālais klients, – viņiem nav naudas normālai fotosesijai. Šis secinājums ir acīmredzams, redzot “kolāžveida” video reklāmas.

Iespējams, drīzā nākotnē “dzīva” resursa izmantošana būs uzņēmuma solīduma pazīme.