Radošās mākslas
fotogrāfijas kurss

Mūsdienu izglītība, jo īpaši radošajā vidē, ir sadalījusies divos veidos: MĀCĪŠANĀS UN IZKLAIDE.

Šajā kursā cilvēki ierodas, lai gūtu baudījumu no mācību procesa un attīstības. Šeit neviens neizklaidē, nevienu necienā ar šampanieti un neslavē tikai par ierašanos. Šeit nenāk, lai izrādītos vai barotu savu godkāri un ego. Šeit nāk attīstīties: domāt, pildīt vingrinājumus, uzzināt, ko un kā var paveikt vēl labāk, un mēģināt, mēģināt, mēģināt...

Šeit nenāk, lai uzzinātu, kas jau padodas, bet gan lai uzzinātu, kas neizdodas un kā panākt, lai izdotos. Un lai gūtu gandarījumu no paša izaugsmes.

Lai labāk izprastu apmācības principus, ir nepieciešams apmeklēt iestājnodarbību.

Ir pieņemts iedalīt kursus grupās „iesācējiem”, „pieredzējušiem” vai „profesionāļiem”, taču šāds dalījums ļoti ierobežo gan vienus, gan otrus.

Kursu iesācējiem mūsdienu tehnikas laikmetā apmeklēt ir bezjēdzīgi. Tehnika pati izdara visu, kas nepieciešams iesācējam.
Mācīties fotogrāfiju ir jēga tikai tiem, kuri nevēlas apstāties pie „pamatiem”.

Radošums ir vide, kurā nav interesanti runāt par „normālo”. Šī ir vieta, kurā ir jēga runāt tikai par „pašu galveno”: par pašu svarīgāko, interesantāko, skaistāko, unikālāko, dziļāko un aizraujošāko... Cilvēkiem, kurus interesē tikai fotoaparāta iestatījumi vai „viduvējs/normāls” rezultāts, šis kurss nav piemērots.

„Pieredzējušiem” tam ir grūti ticēt, taču praktiski vienmēr viņi nespēj virzīties tālāk tieši tāpēc, ka nepareizi izprot pamatus. Ir nepieciešams atgriezties un no jauna izveidot fundamentu. Bieži vien nav jāmācās viss no nulles — pietiek pārvērtēt tikai galvenās zināšanas, un tad jau uzkrātā pieredze pati sakārtosies jaunā, daudz produktīvākā veidā.

Programma ir apgriezta kājām gaisā un vienlaikus izvērsta no iekšpuses uz āru.
Mēs sākam ar pašu galveno un pakāpeniski atkāpjamies, vienlaikus ienirstot dziļumā un virzoties uz sākumu, taču jau caur pieredzējušu cilvēku prizmu.

Fotogrāfija ir viens no retajiem radošuma veidiem, kas ļauj uzreiz sākt ar būtisko un pakāpeniski „pārlikt” tās prasmes, kuras klibo.

Programmas 1. bloks ir vissvarīgākais gan iesācējiem, gan pieredzējušiem. Mēs sākam ar to lielā mērā tāpēc, ka pirmajā blokā ietvertās prasmes prasa visilgāko laiku apguvei un ir visgrūtāk pielietojamas, tāpēc jāsāk pēc iespējas agrāk. Vienkāršas prasmes var vienreiz izstāstīt, pamēģināt un viegli lietot. Taču tiem, kuri ir sākuši pielietot pirmā bloka iemaņas, visas pārējās apgūt ir daudz vieglāk.

Ja jums jau ir liela pieredze fotogrāfijā, iespējams, jums pietiks tikai ar 1. bloku.