Kāpēc fotogrāfija kļuvusi par elitāru hobiju
Pēdējā laikā aizraušanās ar fotogrāfiju arvien vairāk tiek saistīta ar profesiju. Kad cilvēks saka, ka nodarbojas ar fotogrāfiju vai mācās fotogrāfijas kursos, pirmā doma ir, ka viņš ar to pelna vai plāno pelnīt naudu.
Kursa dalībnieki regulāri stāsta, ka, kad viņi pastāsta par savu aizraušanos draugiem vai darbā, pirmais, ko viņi dzird atbildē, ir: "tu gribi mainīt profesiju?"
Tas ir dīvaini, jo ir daudz cilvēku, kuriem fotogrāfija ir tikai atpūta un prieka avots. Līdzīgi kā ne katrs, kas aizraujas ar kalnu slēpošanu, grib būt instruktors, un ne katrs, kam patīk izsmalcināti gatavot, grib atvērt restorānu. Tāpat arī fotogrāfija daudziem sagādā milzīgu prieku bez nepieciešamības ar to pelnīt.
Vai tad nesanāk, ka ar kaut ko nodarboties un netiekties ar to nopelnīt ir greznība? Atļauties atrauties no domām par naudu un iegrimt procesā.
Un tas pie tam, ka finansiāli fotogrāfija ir ļoti lēts prieks. Īpaši digitālā, ja nepakļaujas skrējienam pēc tehnikas jaunumiem.
Fotoaparāts ir unikāls instruments, lai aizrautos ar apkārtējo pasauli un pētītu to detaļās un niansēs, kā arī dalītos ar saviem atradumiem. Arhitektūrā un dabā, cilvēku emocijās un darbībās... Fotoaparāta vērīgās uzmanības priekšā pasaule atklājas ar jaunām interesantām detaļām, domām un jūtām.
Skatoties uz pasauli un cilvēkiem kā fotogrāfs, vairāk aizraujies ar notiekošo, labāk pamani un saproti likumsakarības apkārt. Kā iekārtota tā vai cita telpa, objekts vai sižets. Kā pašam radīt harmoniskas telpas.
Ja atļaujas nodarboties ar fotogrāfiju nevis darbam, bet priekam, var atklāt sev papildu interesantu pasauli.
Fotogrāfija ir lielisks iemesls pastaigāties pa pilsētu vai dabā, aizbraukt uz jaunām vietām, iepazīties ar jauniem cilvēkiem portretam un radošai saziņai.
Attīstība fotogrāfijā vajadzīga tieši tāpēc, lai:
1. gūtu vairāk prieka no procesa un rezultāta;
2. vairāk bagātinātu sevi ar domām un sajūtām, kas palīdz pamatdarbā vai ikdienas dzīvē.
Sekot jaunām publikācijām un tās apspriest ērtāk Telegram kanālā