RADOŠUMS UN DARBS
RADOŠUMS UN DARBS
Kad cilvēkam parādās nodarbe, kas viņam sagādā prieku un baudu, ir loģiski, ka cilvēks vēlas ar to nodarboties lielāko dienas daļu. Bieži šāda nodarbe atņem vēlmi darīt visas citas lietas.
Īpaši labi šo situāciju var novērot, kad cilvēks atrod sev interesantu radošuma veidu. Radošie procesi sniedz tik daudz prieka, ka pilnībā aizrauj cilvēkus, un visas pārējās lietas kļūst neinteresantas.
Nākamais loģiskais solis ar radošumu aizrautam cilvēkam ir padarīt to par profesiju. Lai arī darba laikā nodarbotos ar mīļāko lietu un nenodarbotos ar mazāk interesantu un iedvesmojošu darbu, bet varbūt pat pavisam neinteresantu un, gluži otrādi, emocionāli izsmeļošu.
Padarīt radošumu par pamatprofesiju ir bīstami radošumam
Lielākā daļa prieka un iedvesmas radošumā ir saistīta nevis ar fizisko darba radīšanas procesu, bet ar meklējumu radošo brīvību un rezultāta brīvību. Profesija ir atlīdzības saņemšana par to, kas vajadzīgs pircējam. Darbam jābūt tādam, kādu to vēlas redzēt pircējs, un pircējam vajadzīgajā termiņā, turklāt pircēja budžeta robežās. Turklāt, pārejot profesijā, nākas darīt arī daudz pilnīgi neradošu procesu: klients jāatrod, viņam jāprot pārdot, ja ir daudz konkurentu, un vēl jānodarbojas ar grāmatvedību un nodokļiem.
Citiem vārdiem, radošais process zaudē tieši tās vērtīgās sastāvdaļas, kas sagādā radošu prieku un iedvesmu, iegūstot daudz neradošu darbu, saistību, juridiskas un finansiālas atbildības.
Savs radošais prieks ir jāsargā
Vispirms jāatceras, kāpēc cilvēkam vajadzīgs radošums. Radošums parādās kā dvēseles impulss, kā refleksijas rezultāts, kā reakcija uz to, kas notiek apkārt vai autora iekšienē. Radošums vajadzīgs iekšējam mieram, interesei par dzīvi, iedvesmai, priekam. Radošums ir svarīga, bet personiska lieta sev. Tādu lietu ir daudz: kāds nodarbojas ar sportu nevis medaļu, bet tonusa un prieka dēļ, kāds pēta vīnus personīgai attīstībai, nevis sommeljē darbam, daudzi pavada daudz laika makšķerējot, lai gan mājās ir ēdiens un zivis pārdot arī netaisās, cilvēki ceļo nevis YouTube skatījumu dēļ. Visas šīs darbības cilvēkam vajadzīgas nevis peļņai, bet lai bagātinātu sevi ar domām, sajūtām, fizisko tonusu.
Šāda bagātināšanās palīdz gūt lielāku prieku arī no ikdienas lietām. Galvenais – atrast pareizo proporciju starp lietām dvēselei un peļņai. Lai pietiktu iekšējo spēku un finanšu līdzekļu.
Ja vēlme pelnīt ar radošumu ir neuzvarama
Pirmais, kas jāatceras: pircējs samaksās par jūsu preci vai pakalpojumu tikai tad, ja tas viņam vajadzīgs, patīk vai jūs viņu par to esat pārliecinājuši.
Tālāk ir trīs ceļi:
- Uzzināt, kas vajadzīgs pasūtītājam un kā jūs šajos rāmjos varat īstenot savu radošo brīvību. Ideālā variantā pasūtītāja rāmji sakrīt ar jūsējiem.
- Jau sākumā meklēt tādu pasūtītāju, kas neliks rāmjus, kuri ierobežo jūsu radošo brīvību, un jums pilnībā uzticēsies.
- Radīt savu radošumu bez pasūtītāja un tikai pēc tam meklēt pircēju, kurš vēlēsies šo darbu iegādāties.
Visas trīs pieejas plaši tiek praktizētas radošo profesiju vidē, un mākslas vēsturē tām ir daudz pozitīvu piemēru, bet arī daudz traģisku piemēru, kad autori padarīja radošumu par galveno ienākumu avotu. Rezultātā viņi zaudēja vai nu ienākumus, vai pašu prieku un iedvesmu tieši to iemeslu dēļ, kas aprakstīti sākumā.
Radošam cilvēkam ir četri ceļi:
- Nodarboties ar radošumu, lai piepildītu sevi.
- Mēģināt periodiski gūt finansiālu peļņu no sava radošuma.
- Mācīties pārdot savu radošumu vajadzīgajā apjomā, nezaudējot prieku no radošuma.
- Padarīt mīļāko radošo procesu par neradošu obligātu darbu.
——
Sekot jauniem materiāliem ērtāk Telegram kanālā – https://t.me/bulkinstudiocom