«Trenažieris uzņēmējiem»: kā radošums ietekmē biznesa domāšanu. Intervija biznesa portālam RUSBASE

Pirms sava pirmā biznesa projekta uzsākšanas daži dodas uz kursiem: attīsta uzņēmējdarbības domāšanu, pēta biznesa modeļus, maina psiholoģiskos uzstādījumus. Bet tas nav vienīgais veids, kā nobriest un izšķirties par savu lietu: dažreiz nodarbošanās ar radošumu darbojas ne sliktāk.
Dmitrijs Bulkins, fotomākslinieks un radošās mākslinieciskās fotogrāfijas kursa autors, stāsta, kā radošums palīdz sagatavoties savas lietas atvēršanai.

Radošās mākslinieciskās fotogrāfijas skola pastāv kopš 2011. gada. Šajā laikā es ne reizi vien esmu saskāries ar to, ka daži audzēkņi no algotiem darbiniekiem kļūst par privātiem uzņēmējiem. Gadās, ka cilvēki atnāk uz kursu ar jau nobriedušu iekšēju pieprasījumu, bet gadās, ka izšķiras par šo rāvienu procesā, vēloties aiziet no nemīlēta darba.
Es neizvirzu sev mērķi mainīt cilvēku pieeju dzīvei, tas notiek pats no sevis. Es tikai uzleju eļļu ugunī.

Radošā domāšana ir ražošana
Radošā domāšana ir vērsta uz kaut kā materiāla radīšanu. Tas nosaka darbības algoritmu – mēs vairs nevaram apspriest apspriešanas pēc, mums vienmēr jādara un jānoved iesāktais līdz galamērķim. Tāpēc radošs cilvēks ir tieši saistīts ar ražošanu, tāpat kā uzņēmējs.
Caur radošumu mēs iegūstam prasmes, kas vērstas ne tikai uz pašas idejas ģenerēšanu, bet arī uz tās īstenošanu. Lai radītu radošu darbu, jāiziet tas pats ceļš, ko iziet uzņēmējs. Mēs saskaramies ar daudzām problēmām un niansēm, kas mūs tuvina cilvēkiem, kuri ražo preces vai sniedz pakalpojumus – mums vienkārši ir dažādas formas un mērķi.

Gribas attīstība
Valda uzskats, ka fotogrāfija ir viegla māksla, jo visu izdara fotoaparāts. Bet, kad cilvēks sāk attiekties pret fotogrāfiju kā pret radošumu (nevis vienkārši taisīt skaistas bildes no atvaļinājuma), viņš saskaras ar nopietnām problēmām.
Izrādās, ka jāprot ļoti daudz, lai fotogrāfija izdotos un izdotos regulāri. Vispirms vajadzīga griba. Fotogrāfija ir individuāls sporta veids – ja fotogrāfs negribēs, nekas nenotiks. Ja fotogrāfs nespēj pats sevi fiziski piecelt un veikt darbību, nekas nenotiks, lai cik stipri viņš to gribētu.

Tikai jūs un tikai jūsu interese
Visiem pasaulē ir vienalga, vai jūs kaut ko darīsiet vai ne – tā ir tikai jūsu interese. Radošumā, ja cilvēks nav radījis darbu, tā nav. Tāpat arī biznesā: ja cilvēks nerada produktu, viņa kā uzņēmēja nav.
Pati darbība rada personu – vai tas būtu radošs vai ekonomisks objekts. Šajā gadījumā jūs esat personiska un pašmotivēta darbība, novesta līdz rezultātam. Cilvēkam, kuram jau ir pieredze kaut kā radīšanā radošumā, ir daudz vieglāk izšķirties arī par kaut kā radīšanu biznesā.

Emocionālā alga
Alga nav tikai nauda. Tā ir arī atzinība, reputācija, statuss, atmosfēra kolektīvā, personīgā izaugsme. Jo lielāks sociālais kapitāls, jo lielāka vērtība ir algai. Un tā jau ir cita samaksas forma – emocionālā.
Radošam cilvēkam ir vajadzība izpaust sevi, atdot maksimumu no sevis. Tajā slēpjas viena no atbildēm uz jautājumu, kāpēc cilvēki, atnākot uz radošiem kursiem, bieži aiziet no ierastā darba. Viņi apzinās, ka ir dzīvi cilvēki un viņiem vajag kaut ko vairāk nekā vienkārši saņemt algu – viņiem nepieciešama pašizpausme. Un, kad viņiem parādās šie emocionālie ienākumi, viņi saprot to vērtību un vairs nepiekrīt mazākam.

Dzīves garša
Izdegšana ir viena no lielākajām mūsdienu problēmām. Tā notiek ne tikai tāpēc, ka cilvēki strādā diennakts garumā, bet tāpēc, ka viņiem nav spēka un vēlmes pašrealizācijai. Rodas sajūta, it kā dzīve paietu velti.
Radošums ir izeja. Cilvēki, kuri pazīst prieku no radošuma, pilnīgāk uztver dzīvi un atklāj sevī emocionalitāti, bet pēc tam ceļa atpakaļ parasti vairs nav. Cilvēks, kurš izbaudījis pašrealizācijas brīvību, ar lielām grūtībām atgriezīsies pie tā, lai vienkārši šķirstītu svešus papīrus un būtu neredzams.

Prasme strādāt ar realitāti
Ja glezniecībā materiāls, caur kuru var runāt, ir krāsas un audekli, tad fotogrāfijā – apkārtējā īstenība. Darbs ar realitāti ir labs trenažieris uzņēmējiem: tas attīsta spēju paļauties tikai uz tiem resursiem, kas patiešām ir pieejami.

Fotogrāfs nevar fantazēt par kaut ko, kā to var darīt gleznotājs vai rakstnieks. Viņš ir uzmanīgs pret apkārtējo vidi un izmanto tikai šo resursu, tikai šeit un tagad.
Šāda prakse atgriež cilvēkus dzīvē, māca viņiem darīt lietas.
Tagad iedomāsimies: pieņemsim, mums jārīko pasākums, bet tagad ir pašizolācija, pasākumu rīkot nedrīkst. Mums ir trīs varianti: sapņot par to, cik labi būtu bez pašizolācijas, apzināties, ka pašizolācija ir realitāte, un atteikties no šī biznesa, vai pieņemt realitāti un izdomāt, kā rīkot pasākumu šādos apstākļos.
Trešais domāšanas variants ir produktīva fotogrāfa domāšana. Viņš zina, ko grib, un meklē to, bet, ja tā nav, atrod alternatīvus risinājuma veidus, taču no uzdevuma neatkāpjas.

Uzmanība un elastība
Radošs cilvēks parasti ir azartisks pasaules pētnieks. Mūsdienu biznesam būt neuzmanīgam pret izmaiņām, kas notiek katru sekundi, ir līdzvērtīgi nāvei.
Elastība, pozīcija, redzesloks, savas pieredzes paplašināšana ļauj atrast risinājumu tur, kur nedomāji to atrast.

Daudzpiegājienu darbs un uzlabošana
Fotogrāfija ir daudzpakāpju process. Vispirms jūs izlemjat, ko tieši darīsiet, tad meklējat reālus objektus, fiksējat tos, ielādējat datorā, atlasāt labāko, pielāgojat materiāliem un tikai tad drukājat.
Ir svarīgi prast būt tonusā un saglabāt interesi līdz galam: lai kaut kas izdotos, jāiziet viss ceļš. Ja nepieciešams – jāatgriežas un jāpārtaisa, nepadoties. Kad saskaramies ar šādu procesu, tajā labi audzinās daudzpiegājienu pieeja, spēja nepamest lietu pusceļā un daudzas reizes pie tās atgriezties, lai novestu līdz vēlamajam rezultātam.
Jaunuzņēmumu kultūra attīstījusi ideju, ka var sākt ar minimālu bāzi un pēc tam pastāvīgi uzlabot produktu. Un tas ir ļoti līdzīgi radošam darbam – tu negaidi formas virsotni, tu sāc, tiklīdz vari, bet pastāvīgi uzlabo sevi un katru savu darbu.

Attīstīt drosmi ir vieglāk un lētāk
Cilvēki bieži kautrējas publiski izpausties – ne tikai iziet uz skatuves, parādīt gleznu, bet arī baidās izteikt viedokli vai ideju. Radošums ir telpa, kurā izaudzināt sevī drosmi ir vieglāk un lētāk.
Šeit tu ātri saproti, ka nav iespējams patikt visiem, ka idejas vērtējums vienmēr ir subjektīvs, un galvenais: ja ļoti gribas, tad noteikti jādara, kaut vai sava iekšējā prieka dēļ. Varbūt arī cilvēkiem patiks.

Kā radošums attīsta uzņēmējdarbības domāšanu
palīdz pārvērst impulsu konkrēta rezultāta ražošanā;
stiprina gribasspēku;
– attīsta atbildības sajūtu;
– iepazīstina ar emocionālo algu;
– iemāca ieradumu izjust prieku no visa, ko jūs darāt;
– māca strādāt ar realitāti, nevis fantazēt;
– māca izmantot apstākļus savā labā;
– palīdz nepadoties pusceļā;
– fundamentāli stiprina pašpārliecinātību.

———
Avots
https://rb.ru/opinion/art-and-business/?fbclid=IwAR3OlT5xw6WygMY4QF6LJI1FXYSVqoyzpzH_7_uyXUXUmyKWs6DRd2hZKLo