VIZUĀLĀ PIEREDZE RADOŠAJĀ FOTOGRĀFIJĀ, NEPAREIZI IZMANTOTA, VAIRĀK KAITĒ, NEKĀ PALĪDZ

Par vizuālo pieredzi sauc biežu citu autoru labu darbu aplūkošanu. Tiek uzskatīts, ka tas trenē aci un attīsta estētisko gaumi. Daudzējādā ziņā tas tiešām tā ir. Skatoties uz labiem darbiem, cilvēks piedzīvo noteiktu sajūtu, domu un pasniegšanas līmeņa dziļumu. Iepazinis šo sajūtu, skatītājs vairs nepiekrīt mazākam. Un tas ir brīnišķīgi.

Bet, kad runa ir par sava darba radīšanu, autori bieži sāk vienkārši kopēt citu darbus. Dažreiz apzināti, dažreiz neapzināti.
Vizuālā pieredze trenē cilvēkā ļoti ātru reakciju pamanīt tos konkrētos priekšmetus, krāsu, formu salikumus... kurus viņš ir daudz redzējis. Tādējādi ar savu vizuālo pieredzi cilvēks rada sev uzvedības šablonus. Savas uzmanības robežas.

Problēma nav tikai tajā, ka cilvēks ar uzmanību ātri uztver šablonu salikumus, bet arī tajā, ka, tiklīdz viņš pamanījis savu šablonu, viņam jāpieliek lielas pūles, lai ieraudzītu kaut ko vairāk, izrautos no tā. Sevi var notrenēt uz daudziem šabloniem, bet tie tik un tā būs rāmji. Rezultātā cilvēks pamana tikai to, uz ko sevi notrenējis ar vizuālo pieredzi, atkal un atkal atkārtojot vienu un to pašu.

Bieži var noteikt, kuru autoru darbus autors daudz skatījies. Tas nav tas, ko sauc par "iedvesmoties" vai "mācīties". To sauc par "bezdomīgu kopēšanu".

Lai vizuālā pieredze patiešām bagātinātu, nepietiek tikai skatīties uz citu darbiem un atkārtot – jāsaprot, kāpēc autors tos izveidojis tieši tādus. Kāpēc viņš izvēlējies konkrēto tēmu un tā to parādījis. Kāpēc izvēlējies konkrētus objektus un kompozīciju, tieši tādu krāsu gammu šim sižetam, kādu uzdevumu autors risina un ar kādiem paņēmieniem. Tad tā būs nevis šablonu kopēšana, bet tēmu, uzdevumu veidu un risinājuma paņēmienu paplašināšana. Un pats noderīgākais – attīstīsies domāšana, kas var novest pie pilnīgi jauniem risinājumiem.

Sekot jaunām publikācijām un tās apspriest ērtāk Telegram kanālā